es nesauktu par gribu, taa nebija mana griba saakt eksisteet, un man nav ne jausmas kaa un kaapeec es eksisteeju, vienkaarshi doma, ka peekshnji es vareetu neeksisteet izraisa paniku. varbuut tas ir tas ko visi gudriishi domaa ar baileem no naaves, nekad nebiju tam piekritusi. varbuut pat ne naave biedee, bet tieshi tas, ka es nezinu kas mani satur kopaa, es nezinu kas man notiek smadzenees, un kaa mani ietekmee vide, un pat kad notiek lietas, un es it kaa domaaju, kaad iespaidu taas uz mani atstaaj, shkjiet ka dziljumaa briest taadi negaisa maakonji par kuriem man nav nojausmas. bet vispretiigaakaa un shausminoshaakaa doma ka visa mana esiiba ir buuveeta no taada pasha gross materiaala kaa teiksim galds vai kruuze, un cik viegli to nejaushi ir izniicnaat.
dziivot nav drosmiigi, nebaidiities no nezinaamaa ir drosmiigi