bet pati sakariibu eksistence.. es par to neesmu skaidriibaa. pagaidaam shkjiet, ka atziit/domaat ka ir kaut kaadas sakariibas ir tam vienkaarshi ticeet/uzticeeties, jo sakariiba kaa doma ir paarsvaraa spekulaacija balstiita uz izoleetu cilveeka situaaciju pasaulee. kameer nedomaat ka ir sakariibas (ka kaut kas nav sakariiba - ir anti-sakariiba) ir brutaala, veesa izveele, iisteniibaa pat izveele noliegt savu situaaciju, sevi kaa intersubjektivitaates produktu. taatad izveele vai nu fokuseeties uz savu subjektivitaati un pieshkjirt tam lielu svaru, vai izniicinaat savu subjektivitaati, kas neshkjiet pareizi, jo tomeer cilveeka boddy-mind ir pats subjektiivaakais kas var buut, un jebkura cilveeka izejas punkts.
tas tieshaam ir kaa atrasties divaas preteejaas nometnees un meegjinaat izdomaat. viena lokaacija ir dievs, visa saakums, kas izdvesh kaa elpu visu pasauli un viss perfekti raisaas noliktaa kaartiibaa. no shiis lokaacijas tieshaam ir vienalga izcelt vai neizcelt kaut kaadas konkreetas sakariibas, subjektus, jo viss ir viena liela sakariiba, jeb perfekts bezgaliigi daudzu sakariibu kopums, pluusma, pasaules kjermenis, viss sheit mijiedarbojas reizee. bet no otras lokaacijas, tu staavi pretii shai dieva elpai, shai pluusmai, un neredzot, ka viss pluust no viena konkreeta source, redzi tikai shaushaliigi daudz atsevishkju instanchu, kas tevi bombardee, un meegjini saprst kaa viss sasaistaas, kas ko ietekmee, kaa sho visu atshkjetinaat, galvenais - kas no shii visa attiecas uz tevi, ko sevii ielaist, ko atraidiit, kur iedziljinaaties. es atkal malju vienu un to pashu, tev jau shis lakam ir skaidrs sen. es nezinu man par sho domaajot, saak galva kuupeet, nepietiek sinapshu vai neironu. total loop
varbuut eetiskais ir kaut kaads evoluucijas galaprodukts ko dievs ir iedomaajies, kind of unconsciously nosapnjojis, bet cilveekam tajaa ir jaaiedvesh apzinja, jaaaktualizee, uz to ir jaatiecas shkjetinot sakariibas, meegjinot atshkjetinaat taas kas ved uz viseetiskaako darbiibu gan pret pashu gan pret pasauli. kameer esot limiteetam body-mind eetiskais pret pashu versus pasauli paarsvaraa ir ongoing konflikts un nezinaamais. bet, protams, varbuut kaa virziens un izejvielas ir doti cilveeka situaacija pasaulee.
veel es domaaju, ka cilveekam, protams, ir absurdi veeleeties redzeet Visas sakariibas. es domaaju, ka dievam redzot kopainu viss ir perfekts un eetisks kopaa njemot, varbuut taapeec ka dievam viss jau ir noticis, neeksiste space-time vai tamliidziigi, vai arii jo dievam nav shkjirojoshaa praata ar ko kategorizeet labs/slikts. bet tikai caur cilveeku Viss var kljuut veel perfektaaks-eetiskaaks. ar nosaciijumu, ka cilveeks neredz kopainu, jo redzot Visa perfekto mijiedarbiibu, kur visas sakariibas sapluust neatraujami kopaa, apstaatos jebkaada veelme, noluuks tiekshanaas, saprast, izkristalizeet, radiit. proti lai nesajauktu perfektu mijiedarbiibu ar tiekshanos uz perfektu ekistenci.

jauki par sapni, ieshana un runaashanaas ir divas no manaam miilaakajaam nodarbeem, interesanti no kurienes/uz kurieni mees gaajaam un kaadu veidolu es ienjeemu..