"shoriit izejot no maajas peec seshiem gaiss bija slapjsh, kaut kur aiz slapjaa gaisa un miglas un tvaikiem un shkjidriem, mitriem, gaisiigiem maakonjiem blaavi mirdzeeja saule. shkjita kaa pa pusei atrasties ljoti pastarpinaata uudens okeaana gultnee un koki bija gigantiskas, leknas udenszaales. veel arii shkjita kaa taa sajuuta peec raudaashanas, it kaa noraudaajusies pasaule visu riitu buutu piepuutusi ar savu silto, mitro peecraudaashanas atviegloto izelpu."

Omg, es arī tā jutos šorīt. Es braucu ar riteni pa miglu cauri leknām mežmalēm pie universitātes un gaiss burtiski smaržoja pēc lietus, ievu ziediem un zaļo augu vasarīgajām lapām, smaržoja tā, kā laukos vasarā ejot uz ezeru, I shit you not.

Un man arī tā mēdz būt ar cilvēkiem, tāpēc es izvairos no kontaktēšanās ar universitātes cilvēkiem, it literally distorts my self image to interact with people in this way.