es veelos kaut es vareetu paarstaat rakstiit, gan te, gan uz visaadaam lapinjaam un dienasgraamataas. dazhreiz kad man darbaa nav ko dariit, es kaadas 2-4 printpapiira lapas saloku siikaak un saspiezhu ar skavotaaju taa lai izveidojas blocinjsh un tad tur rakstu ar ljoti noasinaatu ziimuli pavisam maziem burtinjiem par to kaa es visu laiku juutos, paarapiileetiem teikumiem.

es veelos, lai man vairs nav ko rakstiit, lai man no praata vairs netek aaraa pretiigi teikumi kaa nepatiikama suuce. jo kameer man ir ko rakstiit, tas ir pieraadiijums, ka es veelaizvien nesaprotu, nezinu, nemaaku, varbuut veelos sevi par kaut ko apmaaniit, varbuut veelos buut labinjais un kaut kaads eksistenciaalais zubrilla.

ja man vairs negribeetos neko rakstiit, tad tas noziimeetu ka es ar visu esmu mieraa un ka viss ir labs un es esmu laba, ka everything's chill, opposite of bad faith