liidz ko kaut kas notiek, es zibeniigi pagriezhos pret sevi un dzilji un ilgi skatos sevii iekshaa, tad apmetos atkal otraadi un skatos aara kas ir noticis, tad atkal speeji atgriezhos sevii un urbjos, un mekleeju, meegjinu saskatiit, caur sevi kaa caur portaalu uz visu pasauli un visiem taas mistiskajiem savienojumiem. pagaidaam es redzu pavisam miglaini, paarsvaraa meegjinu mineet, kreesla, duumaka, bet es juutu ka tur pasaulee, caur mani, ir visaadi apveidi, kas ir likumsakariibas un ceelonji un nepiecieshamiibas, procesi, kurus esmu iekustinaajusi, seni un neseni. es esmu vienkaarshi kaut kaads cilindrs, man apkaart it kaa ir mateerija, bet aarpusee ir bezgaliiba un iekshpusee ir bezgaliiba, kas caur mani it kaa sarunaajas. un man ir jaabeidz maisiities pa kaajaam. dazhreiz kad es klausos praataa, tad kaa mulkjiigs viirinjsh tas nostajas cilindram pa vidu, izpletis drebeliigas rokas, un histeeriski saka 'ak nee, kas!, nelaidiishu cauri, thou shall not passss, cannot bear, kas shis ir, aaa, please not, why happening' taapeec, ka vinjsh nevar iztureet ienaakoshaa svaru. vinjsh domaa, ka ir piesaucis bubuli un tagad ar to nevar izdziivot vienaa mazaa cilindraa, un vinjsh par to juutas totaali atbildiigs, un vinjsh izteelojas kaa lietuveens vinju tramda, pljaukaa un smacee. vinjam vajag to jebkaa aptureet, negribiigi inspekteet labaakajaa gadiijumaa, sasleegt pieklaajiigaas konstrukcijaas. citos gadiijumos vinjsh paarbijies aizver acis un aiztaisa ausis un nelaizh un gaida kad ienaakoshais atkaapsies. vai izurbsies vinjam cauri. dazhreiz, vinjsh vienkaarshi nokriit zemee kaa traumeets dziivnieks un gaudo vai raud vai klusee ar akmenjainaam aciim, kameer vinja izteeles lietuveens vinju smacee, vinjsh meetaajas. varbuut vinjam vajag tikai veerot un neiejaukties, pielipinaaties pie malaam ar taam sapluust un izlikties, ka vinja tur nav, tikai akli veerot un riit savas eksasperaacijas un agonijas ar akmenjainaam aciim. un varbuut tas viss izliekas kaa paradokss tikai taapeec, ka es nesaprotu shii fenomena mehaanismus. bet vajag lai vinjsh nedramatizee, ne jaucas pa kaajaam un komandee, ne arii kljuust par agonisku tapeti, vajag lai vinjsh pieseezh malinjaa un apzinaas, dzer teeju un protaas. ne viena ne otra bezgaliiba ne vienaa ne otraa cilindra galaa vinjam nepieder, vinjsh pats ir kaut kaada dubultaa eksistences cilpa bezgaliibu krustojumaa. vinjsh izteelojas visaadas pasakas un briesmonjus un variantus, kas ir tik maziitinji un komiski un skumji. iisteniibaa vinjsh ir siiks citplaneetietis mazaa eksistences automobiilii, kas dreifee bezgaliibaas, kas vinju pasargaa un atdala no bezgaliibaam. un vinjam tur buus seedeet un briiniities, liidz vinju pasauks

varbuut viss universs un visi cilveeki un viss ir kaa taas diivainaas lielaas matugumijas ar kuraam var taisiit copi.