mans iebildums pret karmas risināšanu nākošajās dzīvēs llīdz bezgalībai ir divejāds a) tā ir kaut kāda graduāla un kumulatīva ētika. bet īstā ētika ir rupture, kvalitatīvs lēciens, tu kvantitatīvi "neizaudz" līdz ētikai; b) var atlikt visu uz nākošo dzīvi, cik uziet, un pasīvi noskatīties kā karmas ēnu teātris izrīkojas ar tevi un izspēlējas tavā dzīvē