es domaaju ka cilveeks ieiet nirvaanaa tad, kad pasaka jaa, kad vinjsh saka 'jaa, esmu gatavs ljaut dziivei mani vadiit, lai atrisinaatu savu karmu, un es dariishu visu ko dziive liks, jo taa zina labaak', nirvaana ir tad, kad cilveeks vairs nepretojas, un saprot, ka tas vinjam (un visiem citiem, kas vinjam piesaistiiti) naak par labu, ka pretoshanaas vinjam naak par sliktu un piesaatina karmu. un kad vinjsh iesaistas un ir ieintereseets shajaa procesaa, dziives noluukos pret vinju. tas ir tas ko es domaaju ar buushanu atbildiigam. ka vinjsh nepeld pa dziivi kaa beigta zivs ar ciet aciim akli uzticoties. bet uzticaas, un ir ieintereseets tajaa kas notiek, un ir ieintereseets tajaa, kaapeec vinjsh uzticaas, un zina, ka uzticeeties ir pareizi, bet ir arii ieintereseets.

es domaaju protams ir jaapiedod, ja tu tieshama saproti savu situaaciju un pasauli, tad jau tu esi piedevis. bet absoluuta sapratne vairaakumam nav un ilgi nebuus pieejama. es piemeeram daudz ko veel nesaprotu, savu karmu, taapeec arii kkur zemapzinjaa neesmu pasaulei/sev piedevusi. bet cilveekam vienmeer ir iespeeja tuvoties piedoshanai un sapratnei, to paliidz izdariit alertness, apzinja, neiegrimshana miegaa. man shjiet, ka piedoshana nav kaut kas binaars, ir vai nav, bet ir celjsh uz piedoshanu, un kameer tu esi uz taa celja, tikmeer tu esi uz nirvaanas celja, uz pareizaa celja, pluusti kopaa ar labo, dievs pluust caur tevi, great. it's all about earnestness, veelme piedot, veelme saprast, utt, nebuut bad faith, neiegrimt paarsteidziigaas paarlieciibaas, nesteigties izskaidrot, ko nesaproti, atgaadinaat sev, ka gribi piedot, gribi saprast, meklee kas atrod utt, jaabuut earnest at all times, tas ir gruuti, taa ir kaa miega paraliize, tam jaaciinas pretim.