([info]methodrone) wrote on January 5th, 2016 at 11:19 am
dizh-chiks
palikushas paaris stundas latvijaa. seezhu savaa vecajaa 7.aa staava istabaa pie lielaas palodzes, kas nu jau pieder maasai. pie kaajaam sildaas radiators, aaraa pa logu leeni kuup maaju jumti, blaavi spiid saule, jumti jumti zari, duumi, vadi, zari, debesis, logi logi logi, sniegs

biju aizbrauksi pie teeta, uzvaariiju vinjam daarzenju sauteejumu, vinjam aciis vispaar vairs nav dziivesprieka, vinjsh ir ieraavies vientuliibaa, vilshanaas visaa, apnikumaa, ruugtumaa, vinjsh saka ka tikshanaas ar jebkaadiem cilveekiem ir vinjam formalitaate, man shkjiet ka vinjsh taapat domaa par dziivoshanu, par muusu sarunaam, un vispaar visu.

mamma maacaas zviedru valodu, jo grib pamest latviju.

saule saak spiideet spozhaak uz jumtiem un logiem un zariem, un es esmu kaa caurspiidiigs orbs, kas tik nemanaami vispaar bez frikcijas sliid pasaulei cauri, ka es kustos tikai tad kad pasaule kustaas tur kur taa grib kusteeties jebkaados veidos jebkaados vektoros

tagad virs vienas no maajaam arii ir uzradushaas kaijas, kas tur bezceremoniaali virmo, rinjkjo, vinjas arii apspiid saule.

kad tik daudz tu esi uz lietaam skatiijies, un sapratis, ka tu esi domaajis nepareizi, tad beigaas paliek tikai klusums, tu skaties uz lietaam kaa uz bezgaliigi sveshu paraadiibu un gremdeejies apzinjaa, ka tu vairs neko shajaa pasaulee nepaziisti
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: