well, i suppose laikam zaimoshana notiek tad, kad cilveeks ir hasty un to zina. kad kaut kaadu pieredzi, kas ir complex un veidojas not taa pasha neizmeerojamaa spacetime tiikla ar sakneem, aakjiem pagaatnee un pat naakotnee un dazhaadaas dimensijaas, kad cilveeks to hastily noreducee un proklamee kaa kaut ko viennoziimiigu. tajaa vietaa, lai ljautu apzinjai shaudiities starp dazhaadaam nianseem un palikt atveertai, kad vinjsh noreducee un pieshkjir vienu, shauru konkreetu jeegu, izskaidrojumu, lai justos stabilaak. bet diemzheel, it don't last, tas izshkjoba realitaati un ir negodiigi un jaa, arii greeciigi pret patiesiibu, kas nekad nav jebkas ko cilveeks vareetu pin-point un pasniegt kaa kaut ko vienu. like, patiesiiba vienmeer ir atveerta, in flux, mainiiga un tad, kad civleeks kaut kaadu situaaciju grib aizveert un norakstiit, un apstaadinaat, manaa skatiijumaa taa ir zaimoshana. vai arii driizaak, tas cilveekam naak dabiski, bet taa ir zaimoshana to noveerojot, atsakoties to mainiit un paarvareet. taadam nikjim var pretoties tikai ar gara stiprumu uz ko es ceru un nepadoshos. es negribu domaat, ka cilveeks muuzhiigi un neizbeegami vienmeer paliek beerns kam vajadziigas Vitgenshteina kaapnes. bet es arii pieljauju, ka shodienas cilveeks citaadaak varbuut nemaz nebuus speejiigs izprast pasauli, ka varbuut ir nepiecieshama lietu nofikseeshana, lai cik aplami tas representeetu patiesiibu. es laikam gribu zinaat, vai ir iespeejams praatam eksisteet vienmeer atrodoties flux, vai vismaz peec iespeejas samazinaat atrashanaas laiku uz katra naakamaa pakaapiena