es veelaizvien esmu taads skumjsh beerns, kursh ir nomaldiijies lielaa pilseeta, iet garaam skatlogiem un man gribas visaadas lietas, ne jau taapeec ka man vinjas vajag, bet vienkaarshi gribaas jo maza beerna sirds, bet man nav naudas un priekshaa skatlogs. tikmeer daamas un kungi aiz skatlogiem veikalaa lustru spozhajaa gaismaa smejas un apmainaas ziimiigiem skatieniem un briivi ieguust jebkuru mantu. es turpinu iet garaam skatlogam aiz skatloga, turpinu kliist apkaart, domaajot par to kaa man riebjas shiis daamas un kungi, kaa man riebjas shiis mantas un skatlogi, kaa man riebjas ka es veelaizvien esmu beerns, riebjas ka man nekaa nav. tajaa pashaa laika man iet ir viegli, jo kabatas ir tukshas, es gribu iziet no pilseetas taalu prom liidz laukam kad kreeslo apseesties zaalee guleet, dariit kaut ko tik nepiemeerotu cilveekam, tik nepiemeerotu vaajam beernam