Tur tā secība, man liekas, ir tāda, ka jēga nav kaut kāda eksistencē ielikta balva, ko saņem bonusā par laipnības, miera un prieka darīšanu (no kurienes arī "dzīvē nav jēgas būt laipnam") , bet drīzāk laipnība pati par sevi ir jēgas koncentrāts, ar kuras performanci tas tiek ienests eksistencē.