man kvantitatiiva pieeja neshkjiet pievilciiga ne arii pareiza. es domaaju noziime ir mainiigo kvalitaatei nevis kvantitaatei vispaar. un es pieljauju, ka pat vispaar ir absurdi teikt, 'pietiekami' daudz mainiigo, jo ja nu simts izveeli iespaidojoshu mainiigo, kas ir zinaami, izraadaas vaajaaki par vienu granzdiozu nezinaamu mainiigo?
es, piemeeam, esmu izveeleejusies dariit daudzas lietas, kas man nepatiik un es taas turpinu dariit nezinot kaapeec. tas noziimee, ka vai nu esmu izveeleejusies nepareizi deelj simts vaajiem mainiigajiem, ko uzskatiiju par svariigiem, vai arii es varbuut neapzinos kaadu ljoti speeciigu lielumu, kas iisteniibaa shiis izveeles padara pareizas un attaisno. vai gluzhi otraadi, ja es buutu papuuleejusies ieraudziit daudz grandiozaaku mainiigo lielumu vai whatever, es nebuutu izdariijusi izveeles, kas man shkjiet stulbas.