man racionalitātes definīcija tieši tāda arī ir - racionāls ir tas, kurš ņem vēra pēc iespējas vairāk mainīgo.

pēc iespējas vairāk, nevis obligāti visus. šķiet, mana definīcija ir tikai tīri relatīva un funkcionāla, bet nē, attiecināta pret katru atsevišķo situāciju, relativitāte zūd, jo katra situācija ir totāla un absolūta, un tajā ir iesaistīts gana liels pieejamu mainīgo skaits, lai spriedums/izvēle būtu daudzmaz racionāls un objektīvs. nav obligāti jāizsmeļ un jānoklāj visi mainīgie, taču ir pietiekams skaits mainīgo, kuri obligāti būtu jāņem vērā. piemēram, Makgaivera racionalitāte, lai vai cik instrumentāla, tomēr nav relatīva. diezgan droši var teikt, ka neņemot vērā konkrētu mainīgo un to kombināciju skaitu, viņam arī nekas neizdotos.

cik legit ir apgalvojums "šī mana izvēle ir tikai pusizvēle, jo veikta pusapzināti", ja nav ņemti vērā, iespējams, kādi apslēpti, nepieejami, nezināmi mainīgie? varbūt kāds no nezināmajiem mainīgajiem tieši pateiktu, ka izvēle ir izvēle. un vai tad tu jau neesi izvēlējusies, ka šī izvēle ir tikai pusizvēle?


izvēle - es dzirdu vēlmi, vēlēšanos un vēlību. nu, tā kā vēlīgs cilvēks. izvēle - starp vēlību un vēlēšanos.