es saprotu, ka par dievu var raukt degunu, bet ka mīlestību iedala tajā pašā līmenī - šo es nekad nesapratīšu, tā laikam ir totāla atomizācija, ko man grūti iztēloties. jo klasiski vismaz ir liela vilšanās pieredze, kas pat skeptiskākajiem apziņas nostūros liecina par mīlestības lielumu. bet ja nav pat tā, tad es nezinu, kur tas zilonis ir uzkāpis