laiciskā pasaulē visi fakti ir neiespējami, prāts mēģina nihilēt laiku un radīt permanences un ārpuslaiciskuma iespaidu, yet in vain, prāta uzdevums faktiski ir strādāt pret laiku, jo citādāk cilvēks laika plūsmā izkristu no pasaules, bet pasaule ir fakti un fakti paši arī piedalās permanences iespaida radīšanā, lai gan "visi fakti" paredzētu ņemt vēra visus mainīgos. mainīgos! kā var ņemt vērā mainīgo? kā lai to dara citādāk, ja ne sakāvnieciski "padodoties laika nepielūdzamībai"? ja nu var savādāk?