tas viss ir, kā tu saki, un fenomenāli empīriskā līmenī, visur, kur mēs skatīsimies, mēs tiešām sākumā ikdienad līmenī atdursimies pret brīvības noliegumu. taču kā ar ētikas izvēlēm? vai nav tā, ka fenomenālā pasaulē balstīta ētika ir švaka ētika? commitment, earnestness, choosing the good, sirdsapziņa. kāda kauzalitāte valda sirdsapziņā? vai tev šķiet, ka arī sirdsapziņa ir unconscious saindēta? vēl jo vairāk, ļoti bieži mums ir situācijas, kur mums nav laika apsvērt un reflektēt par pareizo ētisko izvēli, un cilvēkam ir jāizvēlas uzreiz, tūlīt un tepat. un bieži ir tā, ka cilvēks bez refleksijas uzreiz izvēlas labo. vai te arī klāt stāv unconscious? un kāpēc lai unconscious būtu tas sliktais zēns? varbūt tieši pa to kanālu plūst brīvība? turklāt kāpēc cilvēkiem ir tendence brīvību meklēt akcidentālajā un nejaušajā? kāpēc lai kauzalitate uzreiz nozīmētu brīvas izvēles atcēlumu? Hēgelim, piemēram, brīvība bija apzināta nepieciešamība. Kantam arī, pretstatā dabas nepieciešamības valstībai, brīvība vispār ir priekšnosacījums ētiskā imperatīva pildīšanai, jo fenomenu līmenī visur ir nepieciešamība,bet nūmenu, lietas par sevi pārjutekliskajā līmenī ir brīvības valstība. Piemēram, matriksā Arhitekts bija kalkulāciju un stabilitāti, kauzalitāti noteicošā un uzturošā programmatūra, savukārt Orākuls bija ielikts sistēmā, lai to destabilizētu un attiecībā uz nākotnes - atvērtās nākotnes - perspektīvu nodrošinātu brīvības perspektīvu cilvēkiem, tuvākais, kā mašīnas varēja simulēt cilvēku brīvo gribu, jo ļaudis nevarēja izturēt perfekto bliss matriksu, kur nav brīvās gribas un līdz ar to nestās labās/ļaunās sekas, kā saka Arhitekts, entire crops were lost, tāpēc tika ieviests Orākuls, un, kā viņa saka - i cant see past the choices i dont understand.