droši vien jāņem vērā viedokļa pakāpes. pirmā stadijā, ko, man liekas, nedrīkst aizturēt pie sevis, vegānisma ziņā būtu tēmas problematizēšana, gribētos ticēt, ka problematizēšanai cilvēki vienmēr būs gatavi kaut vai tā iemesla dēļ, ka problematizēšanas atlikšanai mēs vienmēr bezgalīgā regresijā piemeklēsim atrunas un attaisnojumus, līdz ar to problematizēt allaž drīkst te un tagad, uzreiz - "bet viņi arī ir dzīvas, būtnes, viņiem arī sāp!" - tā ir problēma, un, ceru, ka pat vienkāršākais prāts uz brīdi apstāsies un padomās. šis laikam ir brīdis, kad jāiepauzē, pirms ķerties pie tālākas apoloģētikas