pasīvs vērotājs ir tas, kurš skatās uz pasauli, pasaules maģiskajām situācijām kā uz ēnu teātri, un neko. maģiskās situācijas īstenībā ir ētiski pielādētas. maģiskās situācijas prasa response un engagement. tādā ziņā jā, var sev jautāt - kā man šo ietot, ko man darīt. taču no otras puses, ir risks skatīties uz šīm situācijām kā uz kaut ko izmantojamu, uzreiz laižamu tirgus apritē.