kā ar mūziku? Nīčem mūzika bija teju vienīgais, vai viens no retajiem attaisnojumiem eksistencei. man personīgi mūzika ir viens no lielākajām pierādījumiem Dieva eksistencei, lai gan kāds tur pierādījums, pierādīt the obvious nevajag, Bahs taču nesacerēja kaut ko, lai pierādītu, bet gan tas dabiski izplūda no viņa, kā atbilde, kā reakcija
un ne jau kā whimsical mood, dīvains,,eksotisks vai ezotērisks noskaņojums. man liekas, liela daļa labas mūzikas ir tīrā objektivitāte, un tieši tāpēc arī patiesa, īsta, pamatojums, atbilde, liecība, momunent, an effigy and testament to..yeah, really to what

dzirdēju, ka Arvo Pērts savu tintinnabulāciju raksturo tā: ir divas balsis, viena balss ir subjektīvā, kaprīzā, grēka balss, bet otra balss ir objektīvā patiesības, piedošanas un žēlastības valstība. apbrīnojami, šādi pateikt - ka objektivitāte ir piedošana un žēlastība, ko lai vēl piebilst..un tad viņa skaņdarbā šīs abas balsis it kā iet pa vienu ceļu un ir kā divi ceļinieki, kas tā kā mēģina satikties, iet viens otram pretīm, un tad aiziet garām, yet tomēr tiecas satikties