man patiik par pasauli, kad es atrodos vilciena stacijaas un uz ielaam starp cilveekiem un kafejiicaas, domaat taa it kaa viss buutu pastkartiite no kaadas pagaajushas dekaades. taa it kaa viss buutu maaksilnieciska aina no pagaatnes no vecajiem labajiem laikiem, jo kaadu dienu peec 20, 50, 70, 100 gadiem taa buus. un tikai es un tie cilveeki, kas man ir apkaart sheit buus dziivojoshi.