es domaaju tev buutu atvieglojoshi saprast, ka cilveeki ir aptuveni tas pats, kas dziivnieki, vai pat vienkaarshi lietas. es negribu buut patronizeejosha, varbuut tu labaak saproti.

atshkjiriibaa no dziivniekiem, kurus vada insktinkti, sajuutas un emocijas, cilveeku pasaulee veel iejaucas arii domaajoshs praats ar kompleksaam domaam, gluzhi kaa ekstra dimensiju uz kuru reagjeet. bet tas arii notiek tikai dazhas reizes dienaa, paarsvaraa cilveeki taapat kaa dziivnieki paarvietojas un dziivo taadaa kaa habitual transaa un automaataa. deelj shii iemesla, es domaaju ir ljoti biistami no jebkura cilveeka, vai pat pasha sevis pieprasiit pastaaviigu autentiskumu un .. nezinu kaa pateikt 'tevis iedomaatu pareizumu'. cilveeki daudzas reizs dienaa attopas ka domaa vai dar akaut ko par ko vinji sevi nicina.

to, ko es domaaju ar Iistu Cilveeku, tas nav obligaati kaut kas ceels un labdabiigs. es redzu, ka taada ir bijusi tava definiicija. man pietiek ar to, ja cilveeks uzticiigi un ar paarlieciibu seko ur riikojas attieciigi savaam domaam, taas attiista un audzee un paliek taam uzticiigs. protams, tas ietver arii sliktas domas un apmaatiibas. bet tajaa tomeer, manupraat, ir kaut kas apbriinojams, jo cilveeks visu savu buutni nodod un uztic praata radiitaam konstrukcijaam, tieshi taa kaa labi ieelljota mashiina. cilveeks kljuust par personibu un 'Cilveeku' un taa sev un pasaulei kalpo, kaa zobratinjsh sisteemaa.

es vienkaarshi esmu sapratusi, ka pasaulee ir gruuti dziivot, ja tu neuzticies nevienai no savaam praata konstrukcijaam, ja vienmeer esi shaubaas, un nekam pasaulee negribi sekot un atdoties. varbuut tas ar laiku paariet, es nezinu.

manupraat, prieku un enkuru var atrast cilveeku radiitajaa, bet ne pashos cilveekos. jo cilveeki tachu pashi sevi knapi vispaar zina. es domaaju, ka dievs darbojas caur cilveekiem. kaapeec, lai tu noenkurotos vienaa mazaa civleekaa, kameer dievs ir visur? vinjsh nekad nepaliek vienaa cilveeka uz visiem laikiem. es domaaju cilveeks ar praata iejaukshanos var aizdziit dievu. es domaaju, ka varbuut lielaakaa dalja cilveeku varbuut dziivee izdara tikai dazhas lietas, kas citiem var patiesi nodereeet un paraadiit kaut kaadu beznosaciijumu miilestiibu, un tas nav to mazo cilveeku nopelns, varbuut vinji nemaz neapzinaas, ka caur vinjiem dievs darbojas. varbuut vinji nobiistas un ljauj praatam dievu aizdziit. un tieshi shiis neapziniibas deelj, jau naakamajaa briidii, vinji var atgriezties oblivious un nelaipnaa, nepatiikamaa manieree.

par sevis defineeshanu - laikam ir sev vispirms jaanoskaidro - kas tu esi un vai tu esi nodefineejams. ja tu gribi palikt 'Cilveeka' un ego liimenii, tad defineeshana ir pavisa iespeejama, bet arii ljoti ierobezhojosha. un tad tu ciet, jo uzrodas visaadas izpausmes, kas ir aarpus tava defineejuma.

es pati sev izklausos kaa hipokraats, jo no vienas puses izmisiigi gribu pameegjinaat kaa ir buut Iistam Cilveekam (manaa izpratnee), lai arii zinu, ka taa ir ego lieta, ka tas ietver tureeshanos pie konkreetiem praata konstruktiem kaa galiigas patiesiibas un kaa pie ultimate veelamaa scenaarija. bet tajaa pashaa laikaa, man tas shkjiet nedabiski un neiespeejami. man daudz dabiskaak shkjiet sevi at-defineet, atkratiities no jebkaa ar ko es sevi vareetu noraksturot, jo tas viss ir ljoti coincidental, circumstantial. vai tas ir posthumaanisms? atteitkies no nodefineejama Civleeka statusa?

es piekriitu, ka viskaismiigaakajam konceptam, kam sekot, ir jaabuut pasha eksistencei. manupraat, mums ir dota apzinja tieshi taapeec, lai mees vinju akumuleetu un izveerstu, tikai pilnasiniigi izjuutot eksistenci, skaidraaka top pasaules kopaina.

ir dik daudz ko saprast un maaciities, tik daudz kam paarprastam un iluzoram jaalauzhas cauri, bet taa ir jaaturpina, jo prieksh taa ir dziive.