man vajag peec iespeejas vairaak briivo laiku, lai es varu gremdeeties sveetlaimiigaa buushas sajuutaa, un man vinjsh ir.

varbuut cilveeki visu laiku grib dariit lietas, jo tad kad vinji paliek vieni un ar laiku, vinjiem ir bail un pretiigi no savas plikaas buushanas, vinji juut ka vinji ir citplaneetieshi un piesaatinaats tukshums, un vinji tur negrib gremdeeties. man vismaz taa varbuut senaak shkjita.

kaapeec gan man iet aaraa skatiities skaistumu. es tagad esmu salasiijusies savu miiljaako pasaules zen viirieti, un es tagad gribu buut tieshi taada kaa vinjsh. es juutos, kaa ka visa pasaule ir ljoti miilja un silta un dzintariiga un es vinju varu nolikt malaa un mieriigi dziivoties savaa being. pasaule ir kaa muuzhiiga shokolaades taafeliite, es priecaajos, ka vinja ir un es jebkad varu pa gabalinjam nolauzt un apeest. un veel pasaule ir kaa mans baziliks, ko es audzeeju pie virtuves loga, es arii par vinju priecaajos ,un es vinju audzeeju, un es no vinja varu nopluukt pa lapinjai, kad man vajag.

es nezinu cik veel ilgi es buushu aiznjemta ar sapnjainu esiibas apbriinoshanu kaa vaartiishanos zelta putekliishos, varbuut visu dziivi, bet kaadam tas ir jaadara, kameer citi ir aiznjemti ar ieshanu aaraa un lietu dariishanu.