es vienmeer dziivoju no taadas izejas poziicijas, ka man neko nevajag, un es daru lietas tikai tad ja kaadam citam no manis kaut ko vajag. un tad es pie sevis dungoju heaven knows i'm miserable now un dusmojos uz citiem kas lieto mani un manu valuable time. but is my time really valuable? beause it looks like 'i' don't even exist to own anything, especially time.. es lasu sava zen viiriesha graamatu, un peec vinja teiktaa sanaak, ka es esmu uz pareizaa celja, ja vien es vareetu atmest domu, ka ir kaut kaads 'es' kursh ir pelniijis visaadas individuaalas lietas dariit ar savu laiku.

i'm just so confused. varbuut kosmoss radiija mani ar ideju, ka es buushu twilight cilveeks. twilight cilveeki ir tadi pashi kaa taas zvaigznes, kas ir izveidojushaas paaraak taalu no galaktikas, lai skaitiitos galaktikai piederiigas, tikai vinji ir peleeki un gandriiz caurspiidiigi. twilight cilveeki dziivo ar vienu vieniigu meerkji, buut visa taa iemiesojumam, kas ir taas lietas, kas buutu notikushas ar pilnasiniigajiem cilveekiem, ja vinji nekad nebuutu sasniegushi savus sapnjus, un paarsvaraa vinji ir pilnasiniigo cilveeku klerki.

es esmu taada pati kaa tas seetnieks Lobsanga Rampas graamataa. tas seetnieks bija ljoti vientuljsh un vinjsh visu dziivi tiiriija koshljenes un spljaavekljus, lai citiem cilveekiem buutu tiiras ielas pa ko staigaat. un tad vienu ziemas dienu vinjsh tuveejaa diikjii redzeeja iekriitam skoleenu. vinjsh vinju skreeja glaabt un izglaaba, bet naakamajaa dienaa deelj izmirkshanas nokjeera shausmiigu plaushu karsoni, un veel peec dazhaam dienaam nomira. taa kaa vinjam nebija nekaadu radu, paareejie seetnieki (kaut kaadi 3) aiz zheeluma katrs sameta pa mazai naudinjai, lai pietiktu prastam koka zaarcinjam kur vinju apglabaat bez piemineklja.

es laikam vienkaarshi gribu izmeegjinaat visas ispeejas justies labaak, pirms es padodos dziivei.

veel es pusdienaas apeedu stir-fried shitake seenes, kas bija shausmiigi, jo vinjaam konsistence ir kaa kailgliemezhiem.