es sheit uzreiz saskatu lielu atshkjiriibu. tu uzskati, ka kaut kas atrodas (mistiskais) aarpus pasaules. viss ko var apzinaaties (informaacijas vai mistisku sajuutu veidaa) ir dalja no pasaules. dalju mees jau varam izskaidrot, dalju veel tikai risinaam.
eetika ir iespeejama. manupraat, eetiku var sajust, jo geenos ir ierakstiijies taads sociaalais kondukts, kaads ir visizdeviigaakais cilveeku rases izdziivoshanai. protams, taads kondukts var mainiities, ja liidzshineejie izdziivoshanas veidi vairs nav veiksmiigi. varbuut taapeec rodas vairaak sociopaatu, vai mazaak.
cilveeku zinaatspeejas bija frail un limiteetas, bet pateicoties augoshai zinaatkaarei un smadzenju evoluucijai, cilveeki ir izveidojushi ieriices un veidus, kaa daudz preciizaak uzzinaat faktus par pasauli, gan uz zemes gan aarpus zemes. senaak mums bija tikai dazhas manjas, bet tagad ir superpalielinoshas brilles.
attieciibaa uz religjiozitaati, mani neatstaaj sajuuta, ka shai milziigajai, neredzamajai aisberga daljai, juus piekarinat papiiriiti, kur rakstiits 'dievs', kameer zinaatne maziem, bet uzstaajiigiem soliishiem un konstruktiivi, centimetru pa centimetram, taustaas aisbergam uz leju un meegjina vinju droshsirdiigi aptvert, un es ticu, ka kaadu dienu zinaatnei tas izdosies.

es nezinu ko veel pateikt. man patiik episkas poeemas, un enjgjelji un magjija, bet tas ir poeetisks apraksts kaut kam, ko var apzinat daudz skaidraak. bet ja negribaas, ja nav interese, ja ir paaraak skaudri, tad lai ir un forshi. man arii nepatiik dziivot skaudraa pasaulee. un es biezhi prikola peec piesaucu sargenjgjeli, jo izlasiiju internetaa, ka it worx, un tad es nejuutos tik vientulja.