es shodien uzkarsushaa dziivoklii vakarpusee klausos Deividu Greju un laistu istabas augus. man ir dazhi istabas augi tagad. man ir podinjsh ar rozeem, ko man maasa uzdaavinaaja dzimenee, bet vinjas driiz jau noviitiis. man ir lavanda, kas haotiski ir izklaajusies pa galdu. nu un man ir baziliks un kaut kaads rozmariins, ko es pieskaitu pie istabas augiem, jo es vinjus laistu un vinji veel ir zalji. toreiz kad man bija istabas augs Zhaks Ruso, manaa peedeejaa Birmingham bedroom, es izvaacoties vinju tur in bad faith atstaaju, interesanti kas ar vinju notika.. man ljoti gribas liidakas asti un arii alvejas. pasaule vienmeer balansee starp neko un visu, un vissliktaak es juutos tad, kad man shkjiet, ka man vispaar nav nekaadas substances, un visi mani insights ir debiili un infantili. vislabaak es juutos tad, kad man shkjiet, ka es esmu kaut kaads Loks no Lost, kad man viss shkjiet likumsakariigi un magjiski un var nosleepumaini smaidiit skatoties taalumaa, taa it kaa es vareetu izlabot un apgarot visu pasauli ar savu dzirksitijoshu magjijas & believing sajuutu. vai es taada esmu vai arii es esmu pakliidis sacherveleejies ateists, kuram nav kur iet, jo vinjsh netic ka kaut kas vispaar eksistee. dunno

es shoriit ejot uz darbu domaaju par visiem cilveekiem, ko esmu dziives laikaa satikusi un piedraudzeejusi, kaa mees smeejaamies. man patiik metro un arii uz eskalatoriem ljoti mieriigi nekustoties skatiities vienaa punktaa un mediteet, tik fokuseeti, kad dazhreiz man shkjiet, ka es tur nemaz neesmu.

viss shis ruugtums vasaraa ir ljoti patiikams un viegls. uz rudeni tas it kaa nosveras smagaaks it kaa pieliist.