es shodien peec darba gribeeju iet uz jogu, jo taa kaa es nopirku kaut kad 17. martaa abonamentu uz meenesi pa £75, un man birmingemaa ir palicis mazaak par nedeelju, es gribu iet peec iespeejas biezhaak.

vakar peec darba es ar peedeejo vilcienu 23:30 braucu maajaas, kas bija muljkjiigi un riskanti, jo es iebraucu solihullaa ap pusnakti, un tad man bija vienai tumsaa pa garo celju ar bailiigajiem kokiem un kruumiem un tikai retu mashiinu, pa duumakaino un veeso nakts gaisu jaaiet maajaas divdesmit minuutes. maajaas nokljuvu ap pusvieniem, nometu mantas, iznjeemu kontaktleecas, izmagaaju zobus, un iemetos gultaa ar saviem 4 spilveniem un biezo segu. peec 5 stundaam bija jaaceljaas un jaameero celjsh atpakalj uz darbu.

taapeec shodien es biju nogurusi. un ja godiigi, man negribeejaas iet uz jogu, jo shodien vinju pasniedz kreigs. tas ir tas intense un uppity instruktors, kursh man pieseejaas par to, ka biju pazaudeejusi daliibnieka kartinju. vinjsh ir pretenciozs un gjeneree negative vibes, vinjsh ir paaraak teatraals, un prasiigs, un patronizing un vispaar nav zen. saakumaa, es domaaju, ka es ieshu par spiiti, bet tad man uznaaca kaads kreeslains maakonis, un man vairs nebija valjas.

tajaa vietaa es aizgaaju uz tesko nopirkt sarkanviinu, ko piedzert pie biezhu, tomaatu un valriekstu salaatiem, un skatiishos filozofiskus video. seedeeshu istabaa, nerunaajot ar daarenu, un izlikshos, ka man nekas nav jaadara.