bet tā vispār ir Sartra lielākā problēma - viņa domnīcā nav mīlestības, viss ir imanents, nav kustības, tāpēc lielākā daļā eksistenciālistu paliek stuck in the moment. turklāt kaut kur citur viņš mīlestību (starp diviem cilvēkiem) norakstīja. t.i., tas apraksts bija labs, jo tā parasti notiek lietas saistība ar cilvēku 'mīlestību', bet viņš tur, nezinu, speciāli izvēlās ignorēt īsto mīlestību. labi, neesmu eksperts, bet, vārdsakot, visas aporijas viņa domnīca atšķetinātu mīlestība un tās ekspozīcija. 'elle, tie ir citi', mūsdienu franču filoz jaunās tendences teiktu, ka tāda domāšana ir tāpēc, ka viņš JAU ir ellē, jau ir iekš void, jebšu tas ir ellišķīga propozīcija. jaunajai domai Cits ir pestīšana. svaiga vēsma. bet tas nav viegli