Ne obligāti prāta kambaros ir jāsāp. Nīče par vissvarīgāko cilvēka uzdevumu uzskatīja kļūt par "tās iekšējās pasaules, kas saucas "cilvēks, dēkaini un apceļotāju." Jā, ceļojot pa Amazones džungļiem vai ilgas dienas kājojot pa Kurzemes rietumkrastu var gadīties, ka kaut kas iesāpas, salīsti, topi dunduru sakosts, utt. Bet tā ir neatņemama (un nepieciešama) daļa no the overall venture iepazīstot cilvēku, un iepazīšanas procesā pamazām kļūstot par cilvēku.