es uzticos tikai sliktajaam emocijaam.

bet es izdomaaju teoriju, ka es taa daru, lai saasinaatu skaistaas emocijas. juus vispaar zinaat, cik magjiski ir justies prieciigai un briivai peec muuzhsenas un smagas skumju un zudiibas juuras, kas tev ir guleejusi un spiedusies uz pleciem un pakausha un aciim un dveeseles. tad tu juuties kaa liegs taureniitis virs ziedoshu liepu galotneem pashaa vasaras siltuminjaa.

es zinu, ka absoluti jebkas var shkjist tragjisks vai briinishkjiigs, neatkariigi no taa satura. piemeeram, pashlaik es seezhu savaa peedeejaa gada birmingham bedroom, uz puspaveertaa loga mirdzinaas vakara saule un debesis ir gaishi zilas, un brauc mashiinas un keitija virtuvee taisa eest. man uz gultas ir dreebju chupa, telefons, kruuziite ar vodku un aabolu sulu un tumbinja ar muuziku. un man ne pret ko nav pretenziju.

dziives situaacijas naak kaa viljnji tev pretii, un tu vinjus paarvari un tie nekad nebeidzas.

es dazhreiz staigaaju pa tukshu maaju, uzvaariit teeju vai aiziet uz toleti, un man shkjiet tik diivaini un nepatiikami, ka es tikai briizhiem apzinos sevis esamiibu. mani paarnjem taadas klusas shausmas un nepatika pret to apbriinojamo automaatiskumu kaadaa es aizvadu savu dziivi, visas lietas ko es daru un pat saku, izveelos. bet veel lielaakas shausmas mani paarnjem sevi saasinaati apzinoties.