interesants jautaajums. apzinjas filozofi, kas aizstaav ideju ka bez valodas nav apzinjas, teiktu, ka dziivnieki neapzinaas savu transcendenci, ka vinju transcendence notiek citaa, iespeejams absoluuti lineaaraa un netrauceetaa liimenii. kameer cilveeku transcendence ir taads kvantu samezglojums, kas leekaa no pagaatnes uz naakotni uz tagadni un dazhaadaam dimensijaam un liimenjiem. taapeec arii daazhaadaas religjijaas, kas ir par praata/aktiivaas apzinjas apklusinaashanu uzskata, ka tikai taada transcendence var buut pilniiga un netrauceeta. man gan gribas ticeet, ka cilveeki ir speejiigi izmantot un discipleneet praatu, lai tas transcendeetos pareizajajaa/veelamajaa virzienaa roku rokaa ar taadu dziivniecisko/bezapzinjas/kjermenisko transcendenci. var tikai cereet ka kaadu dienu apzinja nebuus gan garu gan kjermeni lauzosha un traumeejosha cilveeku dotiiba, bet tiks lietota dabiski un radoshi, akuraati, un piepildiis taas potenciaalu.