t.i., varbūt banāli, bet šobrīd grāmatā vieta:

"Ja apmaldīšanos iespējamībā gribētu salīdzināt ar bērna vāvuļošanu patskaņos, tad iespējamības trūkums ir tas pats, kas būt mēmam. Nepieciešamība (necessity) ir tikai līdzskaņi vien, bet, lai tos izrunātu, ir vajadzīga arī iespējamība. Ja tās trūkst, ja cilvēka esamība ir nonākusi tiktāl, ka tai trūkst iespējamības, tā ir izmisusi, turklāt izmisusi tā ir ik brīdi, kad tai trūkst iespējamības. (..)
Tā ir ticības ciņa, kas par iespēju cīkstas, ja tā var sacīt, bezprātīgi, jo iespēja ir vienīgais glābiņš. Ja kāds ģībst, skan saucieni: ūdeni, Ķelnes ūdeni, Hofmaņa pilienus! Bet ja kāds grasās izmist, ir jāsauc: gādājiet iespēju, gādājiet iespēju! Iespēja ir vienīgais glābiņš; gādājiet iespēju, un izmisušais uzelpos no jauna, atgriezīsies dzīvē; jo bez iespējas cilvēks itin kā nejaudā vilkt elpu. Dažbrīd ar cilvēka iztēles atjautību pietiek, lai rastu iespēju, tomēr pašās beigās - tad, kad svarīgi ir ticēt, - palīdz tikai tas, ka Dievam viss ir iespējams. "