nu jaa, cilveeku no dziivnieka atshkjir tas, ka vinjsh dziivo blakus dimensijaas 'apzinjaa', kur vinjsh var manipuleet ar konceptiem, idejaam, metaforaam, tur vinjsh var pats sevi veerot no malsa, dziivnieks taa nevar. un cilveeka tragjeedija taa arii ir, ka vinjsh nevar pieslieties tikai vienai dimensijai, vai nu 'kjermeniskaijai tagadnei' vai 'apzinjas metaforiskajai telpai'. un reaali tikai vinja kjermeniskaa tagadne ir iista. metaforiskaa apzinja ir aizraujosha dimensija, bet vinja ir tik pat murgaina un groundless, un daudzi cilveeki tur ieejot apmaldaas un ciesh. nu, vismaz man taa shkjiet tragjeedija. lielski, ka tu, taapat kaa daudzi gudrie apzinaajushies cilveeki, speej uz to skatiities ar apbriinu un aizrautiibu.
man biezhi ir taa, ka lasot kaut ko ar ko ljoti identificeejos tas raisa veel lielaaku nemieru un shausmas, jo es saprotu, ka tas viss notiek tikai metaforiskajaa apzinjas telpaa un tie ir tikai vaardi un tas nav nekas noturiigs un iists, tas ir kaa pamosties sapnja viduu.