es sev neuzticos, un labi vien ir, njemot veeraa, ka nav sheit nekaada 'sev'. mana dziives karstaakaa veeleeshanaas ir atdot visu kontroli, kas man pieder.

man shkjiet dazha miilestiiba ir tad, kad kaut kaads vaajpraats tevi izmaina kaa cilveeku. kad tevii saluuzt kaut kas lieks un zaimojoshs, kad sirds izpleshaas.

esmu vairaakas dienas pavadiijusi viena pati rakstot darbu, veedinot istabu, ejot pastaigaaties, mazgaajot matus, neesmu ne ar vienu runaajusi, guljot un sapnjojot, viss ir mainiijies. mani dazhreiz paarnjem savaadi mentaali staavoklji, un mans praats tiem izmisiigi meegjina piemekleet skaidrojumu, tas ir smiekliigi un taapeec taa ir miilestiiba.