visu laiku mēģinu noformulēt teikumu no sērijas 'ka jāapstājas un jāpaņem pauze', bet tas izklausās pārāk vienkārši. zinu gadījumus, kad cilvēki raujas, raujas, kaut vai iluzori, ignorē signālus, un tad kāda roka viņus paņem, apstādina un noliek pie vietas, viena jauna meitene, kas ņēmās, ņēmās, neapstājās, piemēram, pēkšņi nonāca slimnīcā ar wtf random angīnas komplikāciju uz divām nedēļām vienā palātā ar vecām, mirstošām kundzēm, viņu nakts sāpju vaidi bija drausmīgi, bet dienasgaismas sarunas - sevišķi viedas, pēc iznākšanas no slimnīcas meitene teica, ka šo to saprata, vienkārši bija laiks padomāt izolācijā no normālās pasaules kaut kādā twilight zonā.
tukšums, ļoti var palīdzēt tukšums, iztukšošanās.