tie īstie cilvēki, kas bez visām dižajām idejām ir labi, patiesi, viņi ir reliģiozi cilvēki, pat neesot reliģiski. kā Pāvils teiktu, "bauslība ir ierakstīta viņu sirdīs" . once again, es tikai saku, ka dažādas reliģijas būtībā runā par vienu un to pašu. ja cilvēks var pie tā paša kodola nonākt ārpus visām dižajām idejām, tad ļoti labi. reliģija, savukārt, var palīdzēt kļūt par šo īsto cilvēku. narkotikas - diez vai.

un jāņem vērā, ka 'it kaa tev pasham nebuutu sirdii sapratne par to, kas ir pareizi un kas nee' - šo sapratni neizbēgami veido kultūrvide, ģimene, teksti, pasaule un viss pārējais, kurā esi iemests. neatņemami. protams, var sākt apzināti iet pret to visu un domāt pats, tas ir ļoti vēlams. bet beigās tik un tā sanāk, ka nonāc pie līdzīgiem secinājumiem. lai vai kā, mēs nevaram būt tīri no konteksta. tas vienmēr paliek fonā, nosēdumos, bezapziņā struktūrās. arī all this notion par 'domā pats, kas pareizi, kas nē' izriet no kaut kāda konteksta, iespējams, pēdas rodot reliģiozitātē un citos apstākļos.