bet žēloties par ko?
domā tava neapmierinātība arī ir plānā? mierīgi taču var iedomāties pasauli, kurā šāda neapmierinātība būtu pārvarēta vai nepastāvētu - tātad otrs plāns? būtībā, stingras determinācijas apstākļos jebkāda morāle un atbildība būtu bezjēdzīga. bet atbildība ir. uzpeld impulss, un tu vari tam piekrist vai nepiekrist. jā, tu vari iebilst, ka gan vienu, gan otru izvēli noteiktu kāds plāns. bet rau - vismaz divi plāni, vismaz divas pasaules, cik šrēdingeriski, ir kaut kas vairāk. vai tas nemierina?
bet tas ir labs punkts jebkuram cilvēkam - padomāt, mēģināt definēt, kāpēc es esmu neapmierināts. pašterapeitiski.