vienreiz citēju, ka tragedy of man is that he can concieve of perfection, but he can never achieve it.
viena no lietām, kas raksturo cilvēku - viņš visādos veidos mēģina transcendēt sevi, pārkāpt pāri savam galīgumam, to be more. arī coming in terms with myself ir sava veida 'vairāk nekā mans parastais es', jo cilvēks noārda kaut kādas ilūzijas un šķitumus, ar kuriem ir piebarojies un aizmālējis patiesību, un šis viņa true self arī ir šis 'vairāk' , ko viņš meklē. arī empātija un altruisms būtībā ir cilvēka mēģinājums transcendēt sevi. un dīvainā kārtā, izdodās.

vēl, no tā domātāja terminoloģijas, ar ko pamazām sāku aizrauties - http://en.wikipedia.org/wiki/Heideggerian_terminology#Care_.28or_concern.29