es gribu, lai pasaulei vajag to manu dalju, kas man visvairaak pashai patiik. man gribas, lai pasaulei vajag to manu apzinjas un praata dalju, kuru mudina bezgaliiga veelme saprast lietas un cilveekus, kas dienaam un naktiim var peetiit un komuniceet.
bet es juutos taa it kaa, es to daru tikai prieksh sevis, un veltiigi, un ka agri vai veelu man tas buus jaapamet novaartaa, lai pelniitu naudu, brauktu atvaljinaajumos, un reaali neko deriigu vairs nedariitu.
es labpraat atteiktos no kjermenja un dziivotu kaa praats, kuru zinaatnieki varbuut gribeetu lietot kaa kaleidoskopisku kompjuuteru, kas varbuut vinjiem izmestu visaadas negaidiitas ideju kombinaacijas, un varbuut mazaa meeraa vairotu sapratni.
tas ir shausmiigi skumji.