atceros, kaa es vasaraa graabu sienu un klausiijos madonnu 'who's that girl'. laiks kaut kur aizshkidrinaas un nekas nepaliek paari NEKAS. taa it kaa tu skaties apkaart un neko neredzi, jo tu skaties apkaart, un viss ko tu redzi ir vai nu bijis, vai ir iluuzija. bet kas tad ir tagadne. man paliek mazliet slikta duusha domaajot par to, ka es atrodos muuzhiigaa kustiibaa, ka tagadne ir taad kaut kaads spokains tukshs aatrvilciens, kas nekad neapstaajas, braukaa tik pa rinjkji. es gribu vairaak svineet katru dienu, man tas shkjiet kaut kaads aarpraats, iztureeties pret dienaam kaa blaakji. es svineeshu kaa es maaku katru dienu liidz gada beigaam. un veel es gribu atrasties savaa galvaa, taadaa zinjaa, ka es gribu buut pret cilveekiem no sevis, nevis no taa ko es domaaju ko vinji domaa ko citi domaa un ko vispaar domaa, nu un tad ja esmu pamuljkjiite.