tad var nelielu prieku un mierinaajumu rast 'man vairs nav ko zaudeet balliitee vienam', kas jaadara vientuljaa istabaa, kad neviena nav maajaas, skalji klausoties 'i want to break free' (vai arii 'heroes') un dejojot pret debesiim kaa apzinoties ka tu esi iists cilveeks, izteelojoties sevi no kosmosa kaa mazu punktinju ar yolo abandonment dejojot pie 'i want to break free' un saprotot, ka viss ir viens un tu esi paradoksaals entanglement ar centru kursh uz tevi skataas, un tad iet piipeet uz balkona savu atmeshanu mierinot ar domu, ka peec decembra