es negribu skolu, es negribu lasiit graamatas, es negribu domaat par kursa darbu, es negribu domaat par naakamo gadu, es negribu, i don't want.
man nav zinaatkaares, un man nav ticamiibas, un nekur nav motivaacijas. visi tikai joko kaadu briidi, un tad viss izbeidzas, un tad joko naakamie. un katrs briidis izbeidzas, un nekur nevar piekjerties, un viss relatiivais chemurs lidinaas tukshumaa, viss spokojas un pazuud. viss viss ir jolo, un es juutos kaa muljlkjiite meegjinot lietas uztvert nopietni, un visur dzirdu lai es padodos, bet es negribu, bet es negribu buut arii aarpusee.

manas smadzenes ir tik viilushaas un dusmiigas, ka vinjas ir aizveerushas dzelzs vaartus priekshaa visai informaacijai, kas vinjas atkal grib mulsinaat. es negribu vairs uzzinaat. un es negribu runaat par to, it sevishkji, runaat shkjidri un garaamejot, pieminot visaadus dzirdeetus galinjus, nepamatojot, juutoties kaa puskoka leeceejs. tad jau patiesaak ir iet pirkt skaistu kleitu un kafiju, iet uz kino, vai iet pastaigaaties nedomaajot.
man tagad ir taada sajuuta, ka ja es pacelshu kaadu gudru graamatu prieksha aciim es godavaards izvemshos. mani tas nesajuusmina vairs. kaut nu tagad buutu tikai maija vidus.