dazhas dienas paarnjem un paarnjem viljnjveidiigi un tad rodas something good

pirms meenesha es sevi galvaa terorizeeju ar baileem par bomziibu un izputeeshanu, bet mana zemapzinja kaarteejo reizi par mani paruupeejaas un taa meitene kas man bija nozagusi mainjas, aizgaaja uz neatgrieshanos un tagad es straadaaju 6 mainjas nedeeljaa, un man ir prieks un man vairs neko citu nevajag. man patiik tikai darbs un nauda un miegs un sava mazaa muljljas pasaule. un es solidarizeejos ar visiem pasaules darbaholikjiem, tas ir vieniigais, kas juutas droshi

es atnaacu maajaas un kaadu briidi seedeeju, skatiijos apkaart. taa kaa kad es skatos seriaalu vai filmu bet visu laiku stopeeju lai lamely paarbaudiitu meilu un klab un ko veel nee deelj restlessness

tad es piekjeeros aizkaru stangai, atskruuveeju skruuviites, nonjeemu biezos smagos sarkanos aizkarus, izvilku tos baltos lina aizkarus, kurus pirms pusotra gada nopirku, bet nekad nelietoju un peedeejaas nedeeljas izmantoju par palagu zem palaga, lai matracha ieprieksheejie mikrobi mani nesasniegtu.
apgaazu gareno plauktu, uztaisiiju par garu zemu galdinju, saliku tur virsuu savas graamatas un smarzhas, saliku graamatas palodzees, salipinaaju pie sienas starp logiem kamii un portugaali un filozofus un sadedzinaaju sveciites, uzliku savu istabas augu zhanu zhaku.

es zveeru, ka pirmo reizi kaadaa istabaa juutos tik jauki. kaadaa savaa istabaa. peec portugaales. tie baltie aizkari izcelj pilseetas peleekrozaa vakara gaismas un man vairs nebruuk un nesmacee virsuu, tagad es te palikshu un dziivoshu jaunu dziives posmu prieksh paardomaam

visvairaak pasaulee man ir bail pieskarties cilveekiem, tik shausmiigi bail