man labaak gribas shrubeet griidas fliizes no mellenju traipiem un taisiit bataashu sauteejumu, nekaa atbildeet uz veestuleem visiem anglijas cilveekiem ar ko es tur shkjidri socializeejos. man gribas nomest kaartis, padoties, pateikt whatever man, ievilkt cigaara duumu, izlaist partiju. man gribas, lai man iedala jaunus draugus un jaunus apstaakljus, negribas visu sho veco bljurbu mulljaat. labaak tad es draudzeejos ar rolandu no laukiem, kuram nav zobu un kursh nekad nemazgaajas un katru sestdienu iet uz zaljumballi.
es esmu taads cilveeks, kuram laikam nekas nav sveets, un kaa no aciim aaraa taa arii no praata un sirds, galeeji neuzticiiga pati savaam patikshanaam un izveeleem. man laikam vajag akupunktuuru, un veel man vajag taadu iistu senseju, kursh man iemaaciitu discipliinu un raamumu.
vienmeer meegjinu izskaitljot kaadaa gada faazee tagadinjaas ieeju. pavasara druumaa dramatika pagaajusi, vasaras izkliedeetiiba un histeerija ar, vidusvasaras nolemtiiba un bezceriiba arii druscinj apslaapusi. tagad man laikam buus niigrais augusta yolo
un visnejaukaak, ka es pati sev shaadu pilniigu integrity truukumu piedodu, un piemetu pa pagaliitei shur un tur.
man dazhreiz shkjiet, ka viss mans nemiers rodas no taa, ka apkaart ir paaraak daudz priekshmetu un faktuuru.