es satiku Tevi kaut kādā galīgā randomā, lauki, vasara. Tev bija mugurā balta kleitiņa un kaut kādas vasaras zandales, un Tu teici, ka Tev jātiek uz kaut kādu māju, kas ir uz saliņas purva vidū. es teicu, ka tas nav gudri, ka es esmu tur bijusi un tādam pārgājienam ir nopietni jāsagatavojās. nu, vismaz ir vajadzīgi gumijnieki un guļammaiss (jo jāpaliek taču tur arī pa nakti, purva šķērsošana vien prasa visu dienu), un rezerves drēbes, bet Tu paliki pie sava, ka Tev tur jāiet un šodien pat. tad nu es gāju Tev līdzi, jo es, kā jau teicu, biju tur bijusi un zināju ceļu. atradām grāvī vecu pleķainu guļammaisu un kaut kāda random garāmgājēja pienāca klāt, izskaidroja katra pleķa nozīmi, bet beigās vien noteica: "nebaidieties, droši lietojiet, tas viss ir organisks" (lol)
tālāk neatceros, bet purvs (manā atmiņā, jo pats sapnis norisinājās saulainā vasaras dienā) bija kaut kas ļoti similārs Tarkovska Stalker estētikai, jū nou.
- Post a comment