Biju aizmirsusi, cik pirmais trimestris ir EXHAUSTING. Vai arī pirmā bērniņa eiforijā to nepamanīju, plus back in 2021. it definitely helped, ka bija vēl lokdauns un nebija jāstrādā. Varēju tik bumbulēties, skatīties What to Expect when Expecting, un malkojot suliņu pētīt the magical jewelous wonders of female pregnancy and hypnobirthing.

Tagad man ir jāķersta bubix, plus man teju visu laiku ir slikti, ārpus kontroles un robežu bloating, ja nepaēdu reibst galva, bet ēst negribas dēļ sliktās dūšas, un es visu iespējamo laiku jūtos tā it kā būtu tūlītiņās jāiet gulēt, un tas viss is making me mildly grumpy, ja vien tie nav izslavētie hormoni, kurus pirmoreiz kaut kā pašai vismaz šķiet ka nepiedzīvoju. Protams, katra grūtniecība ir citādāka, bet es ļoti gaidu otro trimestri, kad jutīšos kā maģiskais spēka virpulis..cik atceros!