When you feel overwhelmed and burdened by duties and tasks and general chaos and too muchness, think - will it all be more or less OK soon / in the end? If you do think so, then why worry and make yourself feel worse. Just remain calm, carry on, and look forward to soon order, resolution and pleasantness.

Anyway, es tā izdomāju, ka man nevajag besīties un satraukties par netīru māju / garlaicību / vientulību / neziņu. Agri vai vēlu māja tiek sakārtota, notiek kaut kas interesants, pārņem prieks un miers, un nezināmais top familiārs un mīļš. Tad kāpēc urdīties kā tādai dulnai voblai? Nevajag, dzīve vienmēr iet uz labo un mierīgo, ja paņem tās roku uzticībā.

Kids preferences are very eclectic and sophisticated in a way.

S patīk ēdienu, kuru pasniedzu, saplucināt mazos gabaliņos, un tos ielikt pa vienam ūdens krūzītē, tad to visu samaisīt, līdz izveidojas vai nu putriņa, vai sautējums vai zupiņa, kā kuru reizi. Tad viņš pa vienam gabaliņam, vai dažreiz pa saujiņai ņem ārā un apēd, un tad izdzer atlikušo duļķaino ūdentiņu. I guess my standard cooking is not as refined and imaginative as kundziņš fancies.