Vakar bija pirmā darba diena.

Grūtākais visā bija konstanti domāt par my poor boobs and wheather to pump yet or not, plus pumping being paranoid that someone will walk in and mistake me for a cow, plus getting blocked milk duct due to weak pump, plus explaining my cow boobs to everyone.

Atsāt S bija OK, jo zinu, ka viņam patīk visi cilvēki so he hasn't particulared me out to miss, un R ir more skilled in parenting than I am. Darbiņš bija mazliet mainījies, bet tāpat arī viss bija pa vecam. Visas vecās drāmas, staff communication breakdowns and all sorts of shortages. Nice... Plus kratīties gandrīz stundu pazemē, un pirkt dārgus batoniņus, jo aizmirsu paēst brokastis. Joyous.

Vēl arī sarēķināju, ka tā naudiņa, ko nopelnīšu ar savu pusslodzi būs precīzi, varbūt bišķu mazāk, lai nosegtu S daycare un manu īres pusi. Pāri nekas nepaliks, tā ka visi rēķini un ēdiens būs uz R. Hopefully radīsies kaut kāda iespēja tikt pie vairāk naudas further down the line.

Nav normāli par 2 dienām nedēļā mēnesī maksāt 700 paundus par daycare.. but it is what it is.

R mammai tikko uztaisīja rentgenu, jo sāpēja roka, un tagad izrādās viņai ir lūzums un būs jānēsā splint. Bah....... Tagad manām iluzorajām problēmām ir klāt reālas problēmas, un būs vēl viens aprūpējamais mājās. Protams, ka man žēl and it is ultra sucky, bet mana mentālā veselība atkal tiek staipīta kā kaut kāds flaberis. A lonely stay at home postpartum mom just cannot cope with extra dramas, lai cik stipri viņa ticētu uz Jēzu un smaidītu, kad gribas raudāt. Fucking blimey...