At some point you have to stop being in denial, and start planning with variables you've got. Sometimes, you still hope for a miracle of new, blessed variables, but I don't really believe they will come, as I cannot imagine in what form.

Un es domāju, ka attiecības būs lielais recknoning.. nope. Attiecības ir elementāras, ja tu dzīvo no mīlestības un patiecības un nepieciešamības.

Un es negribu visu savu vārnu vorteksu uzkraut R, jo viņu negatīvisms nomāc un sadusmo vēl vairāk kā mani. Bet tajā pašā laikā mani traumē dzīvot tik mierīgi un neplānoti, kā viņš to pieprot.

Es zinu, ka lietas beigās vienmēr nokārtojas, but all I feel is scattered, panicky and exhausted in a tearful way.

I just want some relief from perpetual worry. Some authentic trust in God.