Vīrieši ir tik jauki.
Man dažreiz ir dziļš žēlums un kauns, kad es uztaisu kaut kādu messed up ēdienu, bet R viņu godprātīgi apēd un vēl pasaka, ka 'Labs!'.
Jo es skaidri apzinos ka kaut kāda liellopa gaļa sacepta ar rīsiem, konservētiem tomātiem un random garšvielām un vēl sojas mērci, un pārsautēti dārzeņi, kas vienkārši nevar iet kopā dzīvē, ir food crime. Man vienkārši pašai vienmēr ir šķitis tā, ka ja ir kaut kas garšīgs un izsmalcināts ko ēst, tad vūpidū, good stuff. Bet ja nav un vienkārši jāsagrābsta kaut kādas bundžas un sasaluši dārzeņi no ledusskapja aizmugures, un jāpārlej ar olīveļļu, tad pohujā, it all turns into depleted poop anyway. Bet es sirdī apzinos, ka citiem cilvēkiem pasniegt tādus ēdienus nav OK. Dažreiz man šķiet, ka, so what es vienkārši esmu tāda meitene, kas nemāk gatavot, un it's sexist to point it out. Bet dziļi sirdī es tikuntā domāju, ka mans ļubimčiks ir pelnījis vairāk. It is just frikin expensive and time-consuming slasīt veikalā 30 sastāvdaļas un tad lēni un precīzi viņas pagatavot stundu garumā. Varbūt man vajag pieturēties pie tiem trīs ēdieniem: boršķa, vistas zupas, dārzeņu sautējuma un bombastic salātiem, ko es pieprotu, un neizlikties, ka es varu casually uzprikštināt kaut kadu random east asian fusion eclectic dishy dish.
Jebkurā gadījumuā, ieraksts ir par to, ka vīrieši ir jauki, ka viņi var apēst dajebko 5 sekundēs un pateikt, ka labs, neatkarīgi no universālām patiesībām un fizikas-gatavošanas likumiem. ♡
Man dažreiz ir dziļš žēlums un kauns, kad es uztaisu kaut kādu messed up ēdienu, bet R viņu godprātīgi apēd un vēl pasaka, ka 'Labs!'.
Jo es skaidri apzinos ka kaut kāda liellopa gaļa sacepta ar rīsiem, konservētiem tomātiem un random garšvielām un vēl sojas mērci, un pārsautēti dārzeņi, kas vienkārši nevar iet kopā dzīvē, ir food crime. Man vienkārši pašai vienmēr ir šķitis tā, ka ja ir kaut kas garšīgs un izsmalcināts ko ēst, tad vūpidū, good stuff. Bet ja nav un vienkārši jāsagrābsta kaut kādas bundžas un sasaluši dārzeņi no ledusskapja aizmugures, un jāpārlej ar olīveļļu, tad pohujā, it all turns into depleted poop anyway. Bet es sirdī apzinos, ka citiem cilvēkiem pasniegt tādus ēdienus nav OK. Dažreiz man šķiet, ka, so what es vienkārši esmu tāda meitene, kas nemāk gatavot, un it's sexist to point it out. Bet dziļi sirdī es tikuntā domāju, ka mans ļubimčiks ir pelnījis vairāk. It is just frikin expensive and time-consuming slasīt veikalā 30 sastāvdaļas un tad lēni un precīzi viņas pagatavot stundu garumā. Varbūt man vajag pieturēties pie tiem trīs ēdieniem: boršķa, vistas zupas, dārzeņu sautējuma un bombastic salātiem, ko es pieprotu, un neizlikties, ka es varu casually uzprikštināt kaut kadu random east asian fusion eclectic dishy dish.
Jebkurā gadījumuā, ieraksts ir par to, ka vīrieši ir jauki, ka viņi var apēst dajebko 5 sekundēs un pateikt, ka labs, neatkarīgi no universālām patiesībām un fizikas-gatavošanas likumiem. ♡
4 atziņas | teikt