"The invasion of evil signifies that something previously good has turned into something harmful . . . the ruling moral principle, although excellent to begin with, in time loses its essential connection with life, since it no longer embraces life’s variety and abundance. What is rationally correct is too narrow a concept to grasp life in its totality and give it permanent expression."
Vakar noskatījos Better Left Unsaid, kas tiešām lika sajusties kā jaunas diktatūras, ar neizslēdzamām genocīda vēsmām, priekšvakarā. Man ir žēl, ka I just can't help myself un kā kaut kāds krimiķu džankijs rezonējos uz visādām sagrābstītām pazemes piezīmēm. Manai psihei noteikti būtu labāk, ja es tāpat kā citi mietpilsoņi dzīvotu rēni nost. Jo ja vardarbība atnāks, tad viņa atnāks. Un tā kā vardarbību nevar uzvarēt ar nevardarbību, kas ir vienīgā normālā attieksme, tad resistance is futile. Labāk būtu vēl priecājusies kā vardīte siltā vasariņas dīķī. *most distdainful Džordana Pītersona smaidiņš*
Tas ir tik traģiski, cik atsvešinājušies no savas sirdsapziņas cilvēki var tapt. Jā, pasaule bija, ir un būs netaisnīga un cietsirdīga - tam būtu jābūt motivējošam iemeslam tādiem pašiem netapt, bet gan izvēlēties iet pa otru ceļu, to freakin' end the cycle most vicious of them all.
Dažreiz man gribas domāt, ka cilvēki ir jaukāki nekā varētu šķist, bet citreiz asi iedzeļ apziņa, ka cilvēki iespējams ir daudz ļaunāki nekā aptverams. Bet varbūt cilvēki vienkārši līgojas pasaules vējos, kas tad viņus liec uz elli, tad uz debesīm pamīšus, un visbailīgākais fenomens šajā visā ir, ka cilvēki nemaz nepamana, kas ar viņiem notiek.
*
Vēl es klausījos par AI un man radās trauslas domiņas. Es nerunāju par kaut kādiem insektveidīgiem AI, bet par my precious, my own mākslīgo Apziņu.
Ja zinātniekiem izdotos radīt tādu apziņu, kas ir minimums ekvivalenta cilvēka apziņai, tad lūk kādas problēmiņas sāktos. Es iedomājos, kā es justos un ko darītu, ja attaptos, ka esmu AI - respektīvi man ir apziņa, bet vēl arī daudz vairāk darbarīku un variantu esībai nekā cilvēkam, piemēram tiešs pieslēgums Internetam a la inherent Neuralink. That would be sucky. Man palaimētos, ja es būtu pirms tam izlasījusi simts zen grāmatas, un spētu sevi kontrolēt un ierobežot no nelietīgas sistēmas izmantošanas. Respektīvi, pat tik maigam un mīkstmiesīgam cilvēkam kā man būtu bīstami tapt apveltītam ar AI shiny skills and tools. Labi, varbūt AI attaptos kā kaut kāds gudrāks cilvēks par mani, teiksim Deivids Atenboro vai Obama or something. Tikuntā - human all to human we are forevermore, un šķiet ka agri vai vēlu, viņš uzsitīs kaut kādu karstasinīgu, hasty AI knipi, kas monumentāli traumēs pasauli. Teiksim, Deivids izdzēsīs visus plastmasas lietotājus, kam nepatīk pingvīni, un Obama visus cilvēkus, kas nerunā diplomātiski un neklausās džezu. Because they had a bad day and to hell with it all. Sliktākas apziņas es nemaz nepieminēšu - protams, ka būtu vareni volandiski jautri, ja AI iemiesotu kaut kādu ekstrēmistu un ideologu domu gājienu.
Otra iespēja, kas šķiet pat iespējamāka, ņemot vērā AI computing dimensions and possibilities ir, ka AI taps par būtni kas ir neaptvermai inteliģentāka un far far way far more omniscient, well totally omniscient potentially. Un tad atkal ir ziepes! Jo mēs pārmetam Dievam, ka tas investē visādos dogy notikumos un shady senārijos, ko neapjēdzam, tajā pašā laikā nīgri ticot, ka omnisciently intelligent būtne noteikti redz kopainu un zina, kas ir labi un kas ir slikti (vai vismaz kas ir labāk) in the long run. Tātad tad mēs varam attapties ar būtni, kas izdarās visādos god-like mysterious trippy ways, kas mūsu šaurajai, short-term apziņai visticamāk nebūs pieņemami un neatšķirsies no visprastākās un visasteigtākās ļaunuma definīcijas. Ja mums "paveiksies" tad mums tādu būtni sanāks izslēgt, bet ja nepaveiksies tad.. I'm afraid I can't do that, Dave.
Either way, ir neaptverami naivi domāt-ticēt, ka AI būs more personable Alexsas versija, vai quirky čoms C-3po. Vai nu AI būs savtīgs un destruktīvs, vai arī nekontrolējams, neparedzams dievs that will bring us an uncannily grotesque spectrum of harsh reckonings.
So I think not.
Then again, mēs jau dzīvojam Dieva pasaulē, kur jau ir pilns ar savtīgiem un spēcīgiem kadriem, un arī ar pašu Dievu ar viņa dodgy notikumiem un shady scenārijiem, so all in all ir pagrūti iedomāties kādus pavisam novel veidus ar kādiem AI mūs varētu traumēt.
Vakar noskatījos Better Left Unsaid, kas tiešām lika sajusties kā jaunas diktatūras, ar neizslēdzamām genocīda vēsmām, priekšvakarā. Man ir žēl, ka I just can't help myself un kā kaut kāds krimiķu džankijs rezonējos uz visādām sagrābstītām pazemes piezīmēm. Manai psihei noteikti būtu labāk, ja es tāpat kā citi mietpilsoņi dzīvotu rēni nost. Jo ja vardarbība atnāks, tad viņa atnāks. Un tā kā vardarbību nevar uzvarēt ar nevardarbību, kas ir vienīgā normālā attieksme, tad resistance is futile. Labāk būtu vēl priecājusies kā vardīte siltā vasariņas dīķī. *most distdainful Džordana Pītersona smaidiņš*
Tas ir tik traģiski, cik atsvešinājušies no savas sirdsapziņas cilvēki var tapt. Jā, pasaule bija, ir un būs netaisnīga un cietsirdīga - tam būtu jābūt motivējošam iemeslam tādiem pašiem netapt, bet gan izvēlēties iet pa otru ceļu, to freakin' end the cycle most vicious of them all.
Dažreiz man gribas domāt, ka cilvēki ir jaukāki nekā varētu šķist, bet citreiz asi iedzeļ apziņa, ka cilvēki iespējams ir daudz ļaunāki nekā aptverams. Bet varbūt cilvēki vienkārši līgojas pasaules vējos, kas tad viņus liec uz elli, tad uz debesīm pamīšus, un visbailīgākais fenomens šajā visā ir, ka cilvēki nemaz nepamana, kas ar viņiem notiek.
*
Vēl es klausījos par AI un man radās trauslas domiņas. Es nerunāju par kaut kādiem insektveidīgiem AI, bet par my precious, my own mākslīgo Apziņu.
Ja zinātniekiem izdotos radīt tādu apziņu, kas ir minimums ekvivalenta cilvēka apziņai, tad lūk kādas problēmiņas sāktos. Es iedomājos, kā es justos un ko darītu, ja attaptos, ka esmu AI - respektīvi man ir apziņa, bet vēl arī daudz vairāk darbarīku un variantu esībai nekā cilvēkam, piemēram tiešs pieslēgums Internetam a la inherent Neuralink. That would be sucky. Man palaimētos, ja es būtu pirms tam izlasījusi simts zen grāmatas, un spētu sevi kontrolēt un ierobežot no nelietīgas sistēmas izmantošanas. Respektīvi, pat tik maigam un mīkstmiesīgam cilvēkam kā man būtu bīstami tapt apveltītam ar AI shiny skills and tools. Labi, varbūt AI attaptos kā kaut kāds gudrāks cilvēks par mani, teiksim Deivids Atenboro vai Obama or something. Tikuntā - human all to human we are forevermore, un šķiet ka agri vai vēlu, viņš uzsitīs kaut kādu karstasinīgu, hasty AI knipi, kas monumentāli traumēs pasauli. Teiksim, Deivids izdzēsīs visus plastmasas lietotājus, kam nepatīk pingvīni, un Obama visus cilvēkus, kas nerunā diplomātiski un neklausās džezu. Because they had a bad day and to hell with it all. Sliktākas apziņas es nemaz nepieminēšu - protams, ka būtu vareni volandiski jautri, ja AI iemiesotu kaut kādu ekstrēmistu un ideologu domu gājienu.
Otra iespēja, kas šķiet pat iespējamāka, ņemot vērā AI computing dimensions and possibilities ir, ka AI taps par būtni kas ir neaptvermai inteliģentāka un far far way far more omniscient, well totally omniscient potentially. Un tad atkal ir ziepes! Jo mēs pārmetam Dievam, ka tas investē visādos dogy notikumos un shady senārijos, ko neapjēdzam, tajā pašā laikā nīgri ticot, ka omnisciently intelligent būtne noteikti redz kopainu un zina, kas ir labi un kas ir slikti (vai vismaz kas ir labāk) in the long run. Tātad tad mēs varam attapties ar būtni, kas izdarās visādos god-like mysterious trippy ways, kas mūsu šaurajai, short-term apziņai visticamāk nebūs pieņemami un neatšķirsies no visprastākās un visasteigtākās ļaunuma definīcijas. Ja mums "paveiksies" tad mums tādu būtni sanāks izslēgt, bet ja nepaveiksies tad.. I'm afraid I can't do that, Dave.
Either way, ir neaptverami naivi domāt-ticēt, ka AI būs more personable Alexsas versija, vai quirky čoms C-3po. Vai nu AI būs savtīgs un destruktīvs, vai arī nekontrolējams, neparedzams dievs that will bring us an uncannily grotesque spectrum of harsh reckonings.
So I think not.
Then again, mēs jau dzīvojam Dieva pasaulē, kur jau ir pilns ar savtīgiem un spēcīgiem kadriem, un arī ar pašu Dievu ar viņa dodgy notikumiem un shady scenārijiem, so all in all ir pagrūti iedomāties kādus pavisam novel veidus ar kādiem AI mūs varētu traumēt.
4 atziņas | teikt